Vopsī, jaunvēderu virzīts ministrukuņģistrs Dokuņģovskis, notapis pie šprices. Nu gan štelles ies paritīgam labi. Nutik jemsies a visādām algu un pabalstu graizīšnām, ka bruzd vien. Jau pa visam drīz tik bīdīts priekšlikums visiem strādājošiem piemaksāt valstij pa atļauju iet uz darbu 20% no iepriekš sajemtās lones. Pensīšiem, kuri sakrājuši lielo piķi vajadzēs to atdot pret parakstu personiski Dokuņģovskim, jo pastnieki vairs ni pie viena neiešot, šamais pats tad visus apmeklēšot. Vispābā visi saka, ka ta gan valstej būtu uz augšu jāiet, jau pret rudeni, kad bezdarbs sasniegs 50%, iemaksas (20% no iepriekšējās algas par tiesībām sēdēt mājās) varēs visus Parex tēriņus atmaksāt. Starpuņģiskais cērmīšu fonds a varen pa šitādām štellēm priecīgs, teic vecie ta jūs mudīg varēs vēl kāds pārs tilts pa Daugav bliezt virsū.
Nu bij gan vien liel taupīšanās
Wauu, Wauu, varen skādīgi vis ikurātiņ ar budžetnaudam notiekās. Jau lab laik vis pa to runā. Godvēders tik pirksts vien pēc otr atliec, sak, pimkārt, naudiš nav, otrkārt, naudiš nav nemaz un treškart, nebus ar. Šis tik domīg pakas bārd un kuņģ, un pras pārējim, kā mēs nu taupīs. Oho to visu paķer skribent. Taupīs nu tik taupīs ,visi priecīg bļaustās nu pa visām malām, pa teličiem rādžiņiem un citādīgiem ietaisījumiem, taupīs tā un taupīs šitā. Pa provi, citiem kuņģistriem nemaziņ nav kārtīgs kuņģistrijs, šamējiem tik sekretariāts a pulkām sekretutkām, tā kā tāds valsts uzturēts harēms sanāk, vajg taisīt tās bodīts ciet. Nafig vajg baigs grāmatviekals Pārdaugavē taisīt, vai akaliņās visiem oligarhvēderiem uz Pekin vajg braukt bods ķemmēt.
Tāpēc vajadzēj vien minikuņģistru pasēdēšanu sasaukt un to štelli tā makten pārspriest. Bet(lielais), Godvēders, sak, uz pasēdēšan sanākumiešiem kuņģistriem un par to sekretariāt likvidēšans darīšan sak, tā tokš visi partajgenoses saies ragos, tas nebūs unštaltīg. Labāk darīs tā, ka visiem skolmeistariem šogad pieliks pie algs, bet nākamgad šie lai mums maksā par iespēju bērnus mācīt, ta mēs dabūs baigo piķi iekš budžet. O, teic viens lopdakterisimus, ta es varēs priekš vis zaldāt i ķēvs, i zobins sapirkt, ta gan austrumos Lāčveders dikten sabaidīsies. I no Gruzijs a visiem parpaliem izspruks laukā. Nemaz a nē labāk do to naudiņ man ta es varēs Past & Bulduzer Bank(PBB) uzraut, sak viens cits tautā mīlēts kuņģistrs, bet to past verēs a ļotenēm pa gaisu visiem piegādāt , nemaz netik sen iekš Tukum mēs jau pamēģināj. Viens akal, kas pa Tautvēdru šefu taisās riktēties, Labāk sapirks un saliks pa ceļmalām pulk fočiks la var smuks meits, kas a mašiņiem vālē, sabildēt Beidz, beidz, sak akaliņās Godvēders taupīs labāk lai var bāzt iekš zeķ, es pa provi, iekš veciem laikiem pulk i strādājs man a pensij beigās var štruntīg sanākt. Nū, viss sak, tā pensijs štel tokš izgāzās kā vec sēt, pa tu tu labāk klusē. Labāk lai visi taupa a mēs pa kārtig samaks paskatīsies kā sanāk. Tas gan būs lab vis nospriež un met taij sēdēšanai mieru, saskriesies akalās citreiz iekš valdībs māj, zodārz, a varbūt viens dakters no Jūrmals pasauks uz sālsmaiz, mēs toķš šamajam zelt pod iekš māj ieriktēj un sien tapeš vietā a simtniekiem izlīmēj. Nebūt tā trakā taupīšan, būt a piecsimtniekiem nolaiduš. Tā lūk notīkās iekš sēds, ziņo PalagTASS.
Tāpēc vajadzēj vien minikuņģistru pasēdēšanu sasaukt un to štelli tā makten pārspriest. Bet(lielais), Godvēders, sak, uz pasēdēšan sanākumiešiem kuņģistriem un par to sekretariāt likvidēšans darīšan sak, tā tokš visi partajgenoses saies ragos, tas nebūs unštaltīg. Labāk darīs tā, ka visiem skolmeistariem šogad pieliks pie algs, bet nākamgad šie lai mums maksā par iespēju bērnus mācīt, ta mēs dabūs baigo piķi iekš budžet. O, teic viens lopdakterisimus, ta es varēs priekš vis zaldāt i ķēvs, i zobins sapirkt, ta gan austrumos Lāčveders dikten sabaidīsies. I no Gruzijs a visiem parpaliem izspruks laukā. Nemaz a nē labāk do to naudiņ man ta es varēs Past & Bulduzer Bank(PBB) uzraut, sak viens cits tautā mīlēts kuņģistrs, bet to past verēs a ļotenēm pa gaisu visiem piegādāt , nemaz netik sen iekš Tukum mēs jau pamēģināj. Viens akal, kas pa Tautvēdru šefu taisās riktēties, Labāk sapirks un saliks pa ceļmalām pulk fočiks la var smuks meits, kas a mašiņiem vālē, sabildēt Beidz, beidz, sak akaliņās Godvēders taupīs labāk lai var bāzt iekš zeķ, es pa provi, iekš veciem laikiem pulk i strādājs man a pensij beigās var štruntīg sanākt. Nū, viss sak, tā pensijs štel tokš izgāzās kā vec sēt, pa tu tu labāk klusē. Labāk lai visi taupa a mēs pa kārtig samaks paskatīsies kā sanāk. Tas gan būs lab vis nospriež un met taij sēdēšanai mieru, saskriesies akalās citreiz iekš valdībs māj, zodārz, a varbūt viens dakters no Jūrmals pasauks uz sālsmaiz, mēs toķš šamajam zelt pod iekš māj ieriktēj un sien tapeš vietā a simtniekiem izlīmēj. Nebūt tā trakā taupīšan, būt a piecsimtniekiem nolaiduš. Tā lūk notīkās iekš sēds, ziņo PalagTASS.
Palagvēderi vāķī parakstus
- Nu jau kādu laiciņu visi palagvēderi jemās ap parakstu vāķišanu. Daži pat uz šo brīdi pārtraukuši kūlas svilināšanu, lai tikams ar to vāķišanu vien varētu pērties.
- Viens vecvēders, ko pēdējā laikā pa ārodbiedrības līniju sākuši bīdīt uz augšu, sajuta ka tā rāpšanās pa karjēras trepelēm kļust maķenīt priekš šamējā apetītes pa lēnu. Izdomāja, vajag palagvēderu satversmi pērgrozīt. Noskrēja pie vēl viena vecvēdera, kas savlaik ap tiesām bij pēries, sak, davaj uzcep man tos grozijumus uz fiks un fertiš. Lai es var ar parakst vāķīšanu sākt jemties, ta var gadīties, ka citiem palagvēderiem, es tik gaužām iepatikšos, ka nākošā Samāgā iekšā kā smērēts. I kas zi vēl augstāk, pat par superintendentu var mērķēt. Labs i, otrais vecvēders uztais a tos grozijums. A pa to šķirbu, dižpelegvēderi a priecīg rīvē roķels, kā rādās būs labais štuks. Ta varēs tos samāgas deputātus galīg īsā striķelī pajemt, sak ja jūs vecīš mums nebučās kājs un roks no pirmdiens līdz svētdienai, mēs mudīg liks palagvēderiem paraksts akaliņās savākt, lai jūs a liel šum padzen kā nabags no šeņķ. Ta jūs mums redzēs, ku pīls un visādīg citād bambāļ ziemo. Nu ta bij maisam gals vaļum, un vis noskrej rakstīties, ka tint jau sāk aptrūkties valstē. Savac a vis untlīg, nu tik vēl pārskaitīs un piepravīs un būs, kā teikt, viss ripā.
- Akaliņās cits vecvēders, ko savā laikā bij pa gaisa maisīšanu no vienas partijs patriekuši, zils no skaudībs skatās un tik sak,- mī un žē, mī un žē. Tā parakst vāķīšān viens elīg labais gabals sanāk, tur i kur uzpeldēt uz virss, kā nierei taukos, lai citi dabū tevi aplūkot, un tādā vīzē, ceļš uz samāgu sanāk, ja ne gluži rozēm, ta jau nu neļķēm vismaz kaisīts. Nevarēj šis vairāks nakts nemaziņ tā ritīgi pagulēt, domā tā un domā šitā, pa ko tos paraksts vāķit. Va lai būt platāk ceļ ,va maiz lētāk, lai Hamelion rotaļs pārtrauc pa teliķ rādīt, vai akaliņas lai plastmas kulīts vair veikalos nedo. Tā varbūt nebūt kād pārs mēnešs kārtīg gulēt dabojs, ja pie šī velviens vecvēdrs nebūt atskrējs, šis bij priekštam pa ārlietām par ellīgu gudro izteisījies. Nu varēj abi divi, savs galviņs kopā salikt, un izdomāj ar. Jems pensijas pa ritīgo lielākas uztaisīt. Pa to gan, visi skries rakstīties, ka ceļi putēs vien. Šie abi jau tinti priekš parakstīšanās, no Ķinas pa lēto sapirkuši, piecs dzelzceļ mucs jau pie Zilups manītas, un sak, ka nākot vēl. Tā nu akaliņas visi tik rakstās un rakstās. Ka zi ka papīrs a neaptrūkstās. Tā lūk tagadiņ palegvēdieri vismaz rakstīt prasmi atkārtos. Toties citi varēs baltos zirgos uz Eiropalamentu jāt, vēderus sildīt. Bet pensiju lietas jau vēlāk varēs akal savādāk izgrozīt, lai būtu pēcāk, pēc gadiem, par ko parakstus vāķīt, kad vēlēšanas nāks tuvāk. Tāds i pēdējās ziņs pēc PalgTASS.
Palagvēderu Satversme
Oligpalagvēderi ir lēmuši, ka visiem palagvēderiem ģeldīga tikai šamējā satversme:
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Palagvēderu mitināšanās vieta, visā visumā reizēm ir demokrātiska un neatkarīga vieta, a reizēm kā vajag.
2. Lielā teikšana ir visiem palagvēderiem, ja viņi pie tādas tiek.
3. Palagvēderu mitināšanās vieta, visādos līgumos (arī slepenos) noteiktā veidā, sastāv no Kurvietas, Vidvietas, Zemvietas un Latgavietas. To, ja kāds tiek pie šprices, var brīvi izandelēt pa labi un pa kreisi (uz augšu un leju aizliegts).
4. Visi palagvēderi runā tikai savā mēlē. Turklāt Latgavietatas palagvēderi kaķi nedrīkst saukt par kaki. Palags tiem ir sarkans ar vienu baltu svītru, bet ja dikti patīk var ievilkt arī divas.
II nodaļa. Samāga
5. Samāga sastāv no 100 palagvēderātiem, ja visi nāk uz darbu.
6. Samāgu ievēlē, vietu skaitu sadalot proporcionāli priekšvēlēšanu kampaņā ieguldītajai naudai
7. Sadalot palagvēderu mitināšanās vietu atsevišķos apgabalos, Samāgas palagvēderātu skaitu, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, nosaka tā lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Palagvēderu mitināšanās vietas pilsoņiem, kuri savlaicīgi nopirkuši palagvēderu pases, un kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, vai ja tā rakstīts nopirktajā pasē.
9. Samāgā var ievēlēt katru pilntiesīgu Palagvēderu mitināšanās vietas pilsoni, kurš savlaicīgi nopircis palagvēderu pasi, un kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu, vai ja tā rakstīts nopirktajā pasē.
10. Samāgu ievēlē uz četriem gadiem. Bet, ja ievēlētie palagvēderāti grib strādāt ilgāk viņi savas pilnvaras var pagarināt
11. Samāgas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
12. Jaunievēlētā Samāga sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Samāgas pilnvaras.
13. Ja Samāgas vēlēšanas Samāgas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Samāga sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Samāgas sanākšanu.
14. Vēlētāji nevar atsaukt ( jo viņi tos neiesauc), atsevišķus Samāgas locekļus.
15. Samāga savas sēdes notur Rīgā, svarīgu jautājumu izlemšanai Rīgas zoodārzā .
16. Samāga ievēlē savu prezidpunciju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Samāgas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Samāgas pilnvaru laiku.
17. Jaunievēlētās Samāgas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Samāgas priekšsēdētājs vai prezidpuncija uzdevumā cits prezidpuncija loceklis.
18. Samāga pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Samāgas locekļa pilnvaras iegūst Samāgā ievēlēta persona, ja tā Samāgas sēdē dod šādu svinīgu solījumu
: “Es, uzņemoties Samāgas palagvēderāta amata pienākumus, visu palagvēderu priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs savam vēderam, stiprināt tā apkārtmēru aizstāvēt Palagvēderu mitināšanās vietu kā manas labklājības palielināšanas objektu un nepieļaut pārējo palagvēderu piedalīšanos kopējo labumu sadalē, savus pienākumus pildīt godprātīgi palielinot personīgos ienākumus un pēc labākās apziņas tos tērējot. Es apņemos ievērot savas intereses un izdot tikai tām atbilstošus likumus.”
19. Samāgas prezidpuncijs sasauc Samāgas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
20. Samāgas prezidpuncijam ir jāsasauc Samāgas sēde, ja to prasa Palagvēderijas Prezidpuncis, minikuņģistru prezidpuncis vai ne mazāk kā viena trešā daļa Samāgas locekļu.
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Samāga izstrādā sev pieņemamu kārtības rulli. Samāgas darba valoda ir palagvēderu mēle. Oligpalagvēderi runā kā grib.
22. Samāgas sēdes ir atklātas. Desmit Samāgas locekļiem, Palagvēderijas Prezidpuncim, minikuņģistru prezidpuncim vai minikuņģistram pieprasot, ja skatāmie jautājumi ir mazsvarīgi.
23. Samāgas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz viens Oligpalagvēders Samāgas locekļi tajā var nepiedalīties.
24. Samāga, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus pirms sēdes ņemot vērā Oligpalagvēderu ieteikumus balsojums sēdē ir tikai formāls un lēmuma pieņemšanu neiespaido.
25. Samāga izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās algas, komandējumu, sanatoriju ,spā kūrortu apmeklējumu samaksu sesiju laikā un starp sesijām.
26. Samāgai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa kāds Oligpalagvēders.
27. Samāgai ir tiesība iesniegt minikuņģistru prezidpuncim vai atsevišķam minikuņģistram pieprasījumus un jautājumus, tikai tad ja minikuņģistru prezidpuncis tos pats ir uzrakstījis. Samāgai vai tās komisijām pēc minikuņģistru prezidpunča vai minikuņģistra pieprasījuma jāceļ tiem priekšā attiecīgi ēdieni un dzērieni.
28. Samāgas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. To darīt var tikai Oligpalagvēderi vai to pārstāvis minikuņģistru prezidpuncis
29. Samāgas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt minikuņģistru prezidpuncis. Samāgas locekli nevar apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Samāgas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Samāgas prezidpuncijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Samāgas sēdē izlemšanai par Samāgas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par lūguma izteikšanu minikuņģistru prezidpuncim to atbrīvot.
30. Pret Samāgas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez minikuņģistru prezidpunča piekrišanas.
31. Samāgas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas gadījumos kas skar : minikuņģistru prezidpunci vai kādu no Oligpalagvēderiem.
32. Samāgas loceklis var tikai pats, vai uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz minikuņģistriem, ja arī viņi nav Samāgas locekļi.
33. Samāgas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem sev vēlamā apjomā un pēc vajadzībām.
34. Par Samāgas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie nesaskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības.
III nodaļa. Palagvēderijas prezidpuncis
35. Palagvēderijas Prezidpunci ievēlē Samāga uz četriem gadiem. Ņemot vērā Oligpalagvēderu ieteikumu.
36. Palagvēderijas Prezidpunci ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Samāgas locekļu balsu vairākumu. Balsošanas procedūra izdarāma tā lai jebkurā gadījumā tiktu ievēlēts Oligpalagvēderu kandidāts.
37. Par Palagvēderijas Prezidpunci var ievēlēt pilntiesīgu Palagvēderijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu un gatavs bez ierunām izpildīt Oligpalagvēderu norādījumus. Par Palagvēderijas Prezidpunci nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.
38. Palagvēderijas Prezidpunča amats nav savienojams ar citu amatu. Par iepriekšējos amatos izdarītajiem pārkāpumiem vai pretlikumīgi gūtiem ienākumiem prezidpuncis vairs atbildību nenes.
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Palagvēderijas Prezidpunci ilgāk kā astoņus gadus no vietas, ja neizpelnās Oligpalagvēderiem pilnīgi pakļāvīgas personas statusu.
40. Palagvēderijas Prezidpuncis, uzņemoties amata pienākumus, Samāgas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Oligpalagvēderu labumam. Es darīšu visu, ja paliks laika no pamatpienākumiem Oligpalagvēderu priekšā, lai sekmētu Palagvēderijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Palagvēderijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni, pret dažiem vēl taisnāk, un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
41. Palagvēderijas Prezidpuncis reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Oligpalagvēderu izraudzītos Palagvēderijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Oligpalagvēderu lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
42. Palagvēderijas Prezidpunci ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēkuņģi.
43. Valsts Prezidents uz Oligpalagvēderu lēmuma pamata pasludina karu.
44. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Palagvēderijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Oligpalagvēderu interesēm. Līdz ar to Palagvēderijas Prezidpuncis nekavējoties vispirms sasauc Oligpalagvēderus un vēlāk Samāgu, kura atbilstoši Oligpalagvēderu lēmumam lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.
45. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā un pienākums apžēlot Oligpalagvēderu radus un draugus. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Samāga. Amnestija automātiski pienākas Oligpalagvēderu noteiktai personu grupai.
46. Palagvēderijas Prezidpunci ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas minikuņģistru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
47. Palagvēderijas Prezidpuncim, ja kāds no Oligpalagvēderiem sagatavojis attiecīgu projektu, ir likuma ierosināšanas tiesība.
48. Palagvēderijas Prezidpuncim, ja to ierosina kāds no Oligpalagvēderiem, ir tiesība ierosināt Samāgas atlaišanu..
49. Ja Samāga ir atlaista, tad Samāgas locekļu pilnvaras pilnībā pāriet Oligpalagvēderiem.
50. Ja Palagvēderijas Prezidpuncis atlaidis Samāgu bez visu Oligpalagvēderu piekrišanas, Palagvēderijas Prezidpuncis tiek atlaists un Oligpalagvēderi izraugās jaunu prezidpunci
51. Uz ne mazāk kā puses visu Oligpalagvēderu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Samāgas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Palagvēderijas Prezidpunci. Pēc šāda lēmuma Samāga nekavējoši ievēlē jaunu Oligpalagvēderu izraudzītu Palagvēderijas Prezidpunci.
52. Ja Palagvēderijas Prezidpuncis atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Palagvēderijas Prezidpunci vietu izpilda Samāgas priekšsēdētājs, kamēr Samāga izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Samāgas priekšsēdētājs izpilda Palagvēderijas Prezidpunča vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai ar Oligpalagvēderu lēmumu tiek aizkavēts izpildīt savu amatu.
53. Palagvēderijas Prezidpuncis par savu darbību nekādu atbildību nenes. Visiem Palagvēderijas Prezidpunča rīkojumiem jābūt saskaņotiem ar Oligpalagvēderiem, kuri arī nekādu atbildību nenes.
54. Palagvēderijas Prezidpunci var saukt pie kriminālās atbildības, ja viņš ir apnicis Oligpalagvēderiem.
IV nodaļa. Minikuņģistru kabinets
55. Minikuņģistru kabinets sastāv no minikuņģistru prezidenta un viņa aicinātiem minikuņģistriem.
56. Minikuņģistru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Oligpalagvēderi .
57. Minikuņģistriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka Oligpalagvēderi savā kārtējā Zoodārza apspriedē.
58. Oligpalagvēderiem ar Minikuņģistru kabineta starpniecību ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
59. Minikuņģistru prezidpuncim un minikuņģistriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Oligpalagvēderu uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Oligpalagvēderu priekšā. Ja Samāga izteic neuzticību minikuņģistru prezidpuncim, viņš var to neņemt vērā, ja neuzticību neizsaka Oligpalagvēderi. Ja neuzticība izteikta atsevišķam minikuņģistram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā minikuņģistru prezidpuncim jāaicina cita persona.
60. Minikuņģistru kabineta sēdes vada minikuņģistru prezidpuncis un viņa prombūšanas laikā neviens.
61. Minikuņģistru kabinets apspriež visus atsevišķus minikuņģistriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku minikuņģistriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus. Bet tikai apspriež.
62. Ja Palagvēderiju apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja Palagvēderijā vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, vai apdraudētas kaut viena Oligpalagvēdera peļņas iespējas, tad minikuņģistru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Samāgas prezidpuncijam, kuram šāds minikuņģistru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Samāgai, ja vien tas nav brīvdienu laikā.
63. Minikuņģistriem, ja arī viņi nav Samāgas locekļi, un minikuņģistru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Samāgas un tās komisiju rīkotajos banketos un ballēs.
V nodaļa. Likumdošana un ņemšana
64. Likumdošanas tiesības caur Samāgu pieder Oligpalagvēderiem, ņemšanas tautai.
65. Likumprojektus var iesniegt Samāgai Palagvēderijas Prezidpuncis, minikuņģistru kabinets, Samāgas komisijas, ne mazāk kā pieci palagvēderāti, pēc tam kad tos novīzējuši Oligpalagvēderi.
66. Samāga ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, pēc tam kad no tā sev nepieciešamos līdzekļus paņēmuši Oligpalagvēderi.
Ja Samāga pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad neko.
Pēc budžeta gada notecēšanas minikuņģistru kabinetam jāiesniedz Samāgai apstiprināšanai kases čeki par budžeta izlietojumu.
67. Samāga lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā. Pēc pirmā pieprasījuma to palielinot, ja kāds Oligpalagvēders sāk ražot armijas zābakus vai ko citu.
68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Samāgas apstiprināšana.
Slēdzot līgumus, Palagvēderija, nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt Oligpalagvēderu ārzonas firmām daļu no valsts institūciju kompetences. Palagvēderijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama Zoodārzā.
69. Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina Samāgā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā, lai tos vēlreiz paspēj caurlūkot Oligpalagvēderu juristi..
70. Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Samāga (resp. Oligpalagvēderi) ir pieņēmusi un Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».
71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Samāgā, Oligpalagvēderi var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Samāga likumu negroza, tad Samāgas palagvēderātiem netiek izmaksātas prēmijas un aizliegti ārzemju komandējumi. Vai, tie tik patriekti pavisam.
72. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja aptrūkusies tipogrāfijas krāsa.. Šādā kārtā apturētais likums, ja krāsa aizvien vēl trūkst, prezidpuncim jāizsludina jājot uz balta zirga un lasot to megafonā visu pilsētu centrālajos laukumos un Oligpalagvēderu savrupmājās.
73. Tautas nobalsošanai var nodot, vismaz 50 gadus iepriekš pieņemtu budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
74. Samāgā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts ja prezidpuncim ir nosperts zirgs vai sabojājies megafons.
75. Oligpalagvēderiem ir tiesības, ģimenes viesību kuplināšanai uzaicināt Palagvēderijas Prezidpunci ar zirgu un megafonu nolasīt arī citus likumus.
76. Palagvēderiem ar sajūsmu, izrādot to pateicības mītiņos vai sniedzot sajūsmas pilnas intervijas presē, jāpieņem jebkuri likumi.
77. Ja Samāga grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad likumņēmējiem par to jāizrāda īpaša sajūsma, sarīkojot Dziesmusvētkus.
78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai likumņēmēju ir tiesība iesniegt Palagvēderijas Prezidpuncim pateicības aploksnes.
79. Pateicības aplokšņu minimālais saturs nedrīkst būt mazāks par vienu minimālo algu.
80. Tautas sajūsmai par pieņemto likumu jāilgst trīs dienas, par steidzamības kārtā pieņemtu vismaz piecas.
81.
(Izslēgts, ieslēgt drīkst ar Oligpalagvēderu atļauju.)
VI nodaļa. Tiesa
82. Par Tiesu Palagvēderijā spriež pēc notiesāto skaita..
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi advokātiem padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Samāga, un viņi ir neapceļami. Tiesnesi pret viņa gribu apcelt var tikai pirmajā aprīlī, vai jebkurš advokāts.
85. Palagvēderijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros rīko piknikus un izklaidē Oligpalagvēderus.
86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai pār tiem palagvēderiem, kurus tiesai nodevuši Oligpalagvēderi.
VII nodaļa. Palagvēderu kontrole
87. Palagvēderu kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, galu slēpšanai ūdenī.
88. Palagvēderu kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, tikai viņi ir apceļami.
VIII nodaļa. Palagvēderu pamattiesības
89. Palagvēderija atzīst un aizsargā palagvēderu pamattiesības, godprātīgi kalpot Oligpalagvēderiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savu vietu.
91. Visi palagvēderi Palagvēderijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet daži vienlīdzīgāki. Vienlīdzīguma pakāpe ir tieši proporcionāla maka biezumam.
92. Ikviens var, bet nedrīkst aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par vainīgu, iekams viņš savu nevainīgumu nav pierādījis tiesas ceļā. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu neapmierinātības izpausmi - klusēt. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību par maksu.
93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā nejaušības likums.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Līdz brīdim, kad savādāk nav lēmuši Oligpalagvēderi.
95. Palagvēderija par attiecīgu samaksu aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret palagvēderu ir atļauta tikai Oligpalagvēderiem. Ikvienu drīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam, ja viņš nezin savu vietu.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences publiskošanu.
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Palagvēderijas teritorijā, patiesībā tādu tiesību nav.
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Palagvēderijas. Ikviens, kas ir nopircis Palagvēderijas pasi, ārpus Palagvēderijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Palagvēderijā nomaksājot nodevas muitniekiem. Palagvēderijas pilsoni var izdot ārvalstīm, apmaiņā pret valūtu.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, atbilstoši samaksāto nodokļu apjomam. Baznīca ir apdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, tikai gadījumos ja to nedzird citi. Cenzūra ir.
101. Ikvienam palagvēderiem ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, ja Oligpalagvēderi viņam to liek.
102. Ikvienam ir pienākums apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, ko izveidojuši Oligpalagvēderi.
103. Palagvēderija aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību, gadījumos kad netiek izmantoti lietussargi un tiek pausta sajūsma par valsts vai atsevišķu Oligpalagvēderu darbību.
104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un nesaņemt nekādu atbildi.
105. Ikvienam Oligpalagvēderam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu drīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.
106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām radniecības vai draudzības pakāpēm ar Oligpalagvēderiem. Piespiedu darbs ir Oligpalagvēderu turības pamats.
107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, pēc Oligpalagvēderu uzskatiem.
108. Strādājošajiem nav tiesības streikot.
109. Ikvienam ir tiesības uz nepietiekamu sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
110. Palagvēderija aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Palagvēderija īpaši atbalsta Oligpalagvēderu pirmās nakts tiesības.
111. Palagvēderija aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu par maksimālu samaksu.
112. Ikvienam ir tiesības uz maksas izglītību Oligpalagvēderiem piederošās izglītības iestādēs. Pamatizglītība, vai vismaz samaksa par to, ir obligāta.
113. Palagvēderijā atzīst tikai tādu zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kas nes peļņu Oligpalagvēderiem.
114. Personām, kuras nav palagvēderi, ir tiesības attīstīt savu spēju strādāt Oligpalagvēderu labā.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot vidē, atbrīvojot viņa līdz šim aizņemto mājokli.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmē var ierobežot jebkādos gadījumos, lai aizsargātu valsts varu, Oligpalagvēderu drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata jāierobežo arī reliģiskās pārliecības paušanu.
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Palagvēderu mitināšanās vieta, visā visumā reizēm ir demokrātiska un neatkarīga vieta, a reizēm kā vajag.
2. Lielā teikšana ir visiem palagvēderiem, ja viņi pie tādas tiek.
3. Palagvēderu mitināšanās vieta, visādos līgumos (arī slepenos) noteiktā veidā, sastāv no Kurvietas, Vidvietas, Zemvietas un Latgavietas. To, ja kāds tiek pie šprices, var brīvi izandelēt pa labi un pa kreisi (uz augšu un leju aizliegts).
4. Visi palagvēderi runā tikai savā mēlē. Turklāt Latgavietatas palagvēderi kaķi nedrīkst saukt par kaki. Palags tiem ir sarkans ar vienu baltu svītru, bet ja dikti patīk var ievilkt arī divas.
II nodaļa. Samāga
5. Samāga sastāv no 100 palagvēderātiem, ja visi nāk uz darbu.
6. Samāgu ievēlē, vietu skaitu sadalot proporcionāli priekšvēlēšanu kampaņā ieguldītajai naudai
7. Sadalot palagvēderu mitināšanās vietu atsevišķos apgabalos, Samāgas palagvēderātu skaitu, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, nosaka tā lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Palagvēderu mitināšanās vietas pilsoņiem, kuri savlaicīgi nopirkuši palagvēderu pases, un kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, vai ja tā rakstīts nopirktajā pasē.
9. Samāgā var ievēlēt katru pilntiesīgu Palagvēderu mitināšanās vietas pilsoni, kurš savlaicīgi nopircis palagvēderu pasi, un kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu, vai ja tā rakstīts nopirktajā pasē.
10. Samāgu ievēlē uz četriem gadiem. Bet, ja ievēlētie palagvēderāti grib strādāt ilgāk viņi savas pilnvaras var pagarināt
11. Samāgas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
12. Jaunievēlētā Samāga sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Samāgas pilnvaras.
13. Ja Samāgas vēlēšanas Samāgas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Samāga sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Samāgas sanākšanu.
14. Vēlētāji nevar atsaukt ( jo viņi tos neiesauc), atsevišķus Samāgas locekļus.
15. Samāga savas sēdes notur Rīgā, svarīgu jautājumu izlemšanai Rīgas zoodārzā .
16. Samāga ievēlē savu prezidpunciju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Samāgas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Samāgas pilnvaru laiku.
17. Jaunievēlētās Samāgas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Samāgas priekšsēdētājs vai prezidpuncija uzdevumā cits prezidpuncija loceklis.
18. Samāga pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Samāgas locekļa pilnvaras iegūst Samāgā ievēlēta persona, ja tā Samāgas sēdē dod šādu svinīgu solījumu
: “Es, uzņemoties Samāgas palagvēderāta amata pienākumus, visu palagvēderu priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs savam vēderam, stiprināt tā apkārtmēru aizstāvēt Palagvēderu mitināšanās vietu kā manas labklājības palielināšanas objektu un nepieļaut pārējo palagvēderu piedalīšanos kopējo labumu sadalē, savus pienākumus pildīt godprātīgi palielinot personīgos ienākumus un pēc labākās apziņas tos tērējot. Es apņemos ievērot savas intereses un izdot tikai tām atbilstošus likumus.”
19. Samāgas prezidpuncijs sasauc Samāgas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
20. Samāgas prezidpuncijam ir jāsasauc Samāgas sēde, ja to prasa Palagvēderijas Prezidpuncis, minikuņģistru prezidpuncis vai ne mazāk kā viena trešā daļa Samāgas locekļu.
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Samāga izstrādā sev pieņemamu kārtības rulli. Samāgas darba valoda ir palagvēderu mēle. Oligpalagvēderi runā kā grib.
22. Samāgas sēdes ir atklātas. Desmit Samāgas locekļiem, Palagvēderijas Prezidpuncim, minikuņģistru prezidpuncim vai minikuņģistram pieprasot, ja skatāmie jautājumi ir mazsvarīgi.
23. Samāgas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz viens Oligpalagvēders Samāgas locekļi tajā var nepiedalīties.
24. Samāga, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus pirms sēdes ņemot vērā Oligpalagvēderu ieteikumus balsojums sēdē ir tikai formāls un lēmuma pieņemšanu neiespaido.
25. Samāga izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās algas, komandējumu, sanatoriju ,spā kūrortu apmeklējumu samaksu sesiju laikā un starp sesijām.
26. Samāgai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa kāds Oligpalagvēders.
27. Samāgai ir tiesība iesniegt minikuņģistru prezidpuncim vai atsevišķam minikuņģistram pieprasījumus un jautājumus, tikai tad ja minikuņģistru prezidpuncis tos pats ir uzrakstījis. Samāgai vai tās komisijām pēc minikuņģistru prezidpunča vai minikuņģistra pieprasījuma jāceļ tiem priekšā attiecīgi ēdieni un dzērieni.
28. Samāgas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. To darīt var tikai Oligpalagvēderi vai to pārstāvis minikuņģistru prezidpuncis
29. Samāgas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt minikuņģistru prezidpuncis. Samāgas locekli nevar apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Samāgas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Samāgas prezidpuncijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Samāgas sēdē izlemšanai par Samāgas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par lūguma izteikšanu minikuņģistru prezidpuncim to atbrīvot.
30. Pret Samāgas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez minikuņģistru prezidpunča piekrišanas.
31. Samāgas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas gadījumos kas skar : minikuņģistru prezidpunci vai kādu no Oligpalagvēderiem.
32. Samāgas loceklis var tikai pats, vai uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz minikuņģistriem, ja arī viņi nav Samāgas locekļi.
33. Samāgas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem sev vēlamā apjomā un pēc vajadzībām.
34. Par Samāgas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie nesaskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības.
III nodaļa. Palagvēderijas prezidpuncis
35. Palagvēderijas Prezidpunci ievēlē Samāga uz četriem gadiem. Ņemot vērā Oligpalagvēderu ieteikumu.
36. Palagvēderijas Prezidpunci ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Samāgas locekļu balsu vairākumu. Balsošanas procedūra izdarāma tā lai jebkurā gadījumā tiktu ievēlēts Oligpalagvēderu kandidāts.
37. Par Palagvēderijas Prezidpunci var ievēlēt pilntiesīgu Palagvēderijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu un gatavs bez ierunām izpildīt Oligpalagvēderu norādījumus. Par Palagvēderijas Prezidpunci nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.
38. Palagvēderijas Prezidpunča amats nav savienojams ar citu amatu. Par iepriekšējos amatos izdarītajiem pārkāpumiem vai pretlikumīgi gūtiem ienākumiem prezidpuncis vairs atbildību nenes.
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Palagvēderijas Prezidpunci ilgāk kā astoņus gadus no vietas, ja neizpelnās Oligpalagvēderiem pilnīgi pakļāvīgas personas statusu.
40. Palagvēderijas Prezidpuncis, uzņemoties amata pienākumus, Samāgas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Oligpalagvēderu labumam. Es darīšu visu, ja paliks laika no pamatpienākumiem Oligpalagvēderu priekšā, lai sekmētu Palagvēderijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Palagvēderijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni, pret dažiem vēl taisnāk, un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
41. Palagvēderijas Prezidpuncis reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Oligpalagvēderu izraudzītos Palagvēderijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Oligpalagvēderu lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
42. Palagvēderijas Prezidpunci ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēkuņģi.
43. Valsts Prezidents uz Oligpalagvēderu lēmuma pamata pasludina karu.
44. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Palagvēderijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Oligpalagvēderu interesēm. Līdz ar to Palagvēderijas Prezidpuncis nekavējoties vispirms sasauc Oligpalagvēderus un vēlāk Samāgu, kura atbilstoši Oligpalagvēderu lēmumam lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.
45. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā un pienākums apžēlot Oligpalagvēderu radus un draugus. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Samāga. Amnestija automātiski pienākas Oligpalagvēderu noteiktai personu grupai.
46. Palagvēderijas Prezidpunci ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas minikuņģistru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
47. Palagvēderijas Prezidpuncim, ja kāds no Oligpalagvēderiem sagatavojis attiecīgu projektu, ir likuma ierosināšanas tiesība.
48. Palagvēderijas Prezidpuncim, ja to ierosina kāds no Oligpalagvēderiem, ir tiesība ierosināt Samāgas atlaišanu..
49. Ja Samāga ir atlaista, tad Samāgas locekļu pilnvaras pilnībā pāriet Oligpalagvēderiem.
50. Ja Palagvēderijas Prezidpuncis atlaidis Samāgu bez visu Oligpalagvēderu piekrišanas, Palagvēderijas Prezidpuncis tiek atlaists un Oligpalagvēderi izraugās jaunu prezidpunci
51. Uz ne mazāk kā puses visu Oligpalagvēderu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Samāgas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Palagvēderijas Prezidpunci. Pēc šāda lēmuma Samāga nekavējoši ievēlē jaunu Oligpalagvēderu izraudzītu Palagvēderijas Prezidpunci.
52. Ja Palagvēderijas Prezidpuncis atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Palagvēderijas Prezidpunci vietu izpilda Samāgas priekšsēdētājs, kamēr Samāga izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Samāgas priekšsēdētājs izpilda Palagvēderijas Prezidpunča vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai ar Oligpalagvēderu lēmumu tiek aizkavēts izpildīt savu amatu.
53. Palagvēderijas Prezidpuncis par savu darbību nekādu atbildību nenes. Visiem Palagvēderijas Prezidpunča rīkojumiem jābūt saskaņotiem ar Oligpalagvēderiem, kuri arī nekādu atbildību nenes.
54. Palagvēderijas Prezidpunci var saukt pie kriminālās atbildības, ja viņš ir apnicis Oligpalagvēderiem.
IV nodaļa. Minikuņģistru kabinets
55. Minikuņģistru kabinets sastāv no minikuņģistru prezidenta un viņa aicinātiem minikuņģistriem.
56. Minikuņģistru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Oligpalagvēderi .
57. Minikuņģistriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka Oligpalagvēderi savā kārtējā Zoodārza apspriedē.
58. Oligpalagvēderiem ar Minikuņģistru kabineta starpniecību ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
59. Minikuņģistru prezidpuncim un minikuņģistriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Oligpalagvēderu uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Oligpalagvēderu priekšā. Ja Samāga izteic neuzticību minikuņģistru prezidpuncim, viņš var to neņemt vērā, ja neuzticību neizsaka Oligpalagvēderi. Ja neuzticība izteikta atsevišķam minikuņģistram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā minikuņģistru prezidpuncim jāaicina cita persona.
60. Minikuņģistru kabineta sēdes vada minikuņģistru prezidpuncis un viņa prombūšanas laikā neviens.
61. Minikuņģistru kabinets apspriež visus atsevišķus minikuņģistriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku minikuņģistriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus. Bet tikai apspriež.
62. Ja Palagvēderiju apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja Palagvēderijā vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, vai apdraudētas kaut viena Oligpalagvēdera peļņas iespējas, tad minikuņģistru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Samāgas prezidpuncijam, kuram šāds minikuņģistru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Samāgai, ja vien tas nav brīvdienu laikā.
63. Minikuņģistriem, ja arī viņi nav Samāgas locekļi, un minikuņģistru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Samāgas un tās komisiju rīkotajos banketos un ballēs.
V nodaļa. Likumdošana un ņemšana
64. Likumdošanas tiesības caur Samāgu pieder Oligpalagvēderiem, ņemšanas tautai.
65. Likumprojektus var iesniegt Samāgai Palagvēderijas Prezidpuncis, minikuņģistru kabinets, Samāgas komisijas, ne mazāk kā pieci palagvēderāti, pēc tam kad tos novīzējuši Oligpalagvēderi.
66. Samāga ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, pēc tam kad no tā sev nepieciešamos līdzekļus paņēmuši Oligpalagvēderi.
Ja Samāga pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad neko.
Pēc budžeta gada notecēšanas minikuņģistru kabinetam jāiesniedz Samāgai apstiprināšanai kases čeki par budžeta izlietojumu.
67. Samāga lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā. Pēc pirmā pieprasījuma to palielinot, ja kāds Oligpalagvēders sāk ražot armijas zābakus vai ko citu.
68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Samāgas apstiprināšana.
Slēdzot līgumus, Palagvēderija, nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt Oligpalagvēderu ārzonas firmām daļu no valsts institūciju kompetences. Palagvēderijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama Zoodārzā.
69. Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina Samāgā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā, lai tos vēlreiz paspēj caurlūkot Oligpalagvēderu juristi..
70. Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Samāga (resp. Oligpalagvēderi) ir pieņēmusi un Palagvēderijas Prezidpuncis izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».
71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Samāgā, Oligpalagvēderi var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Samāga likumu negroza, tad Samāgas palagvēderātiem netiek izmaksātas prēmijas un aizliegti ārzemju komandējumi. Vai, tie tik patriekti pavisam.
72. Palagvēderijas Prezidpuncim ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja aptrūkusies tipogrāfijas krāsa.. Šādā kārtā apturētais likums, ja krāsa aizvien vēl trūkst, prezidpuncim jāizsludina jājot uz balta zirga un lasot to megafonā visu pilsētu centrālajos laukumos un Oligpalagvēderu savrupmājās.
73. Tautas nobalsošanai var nodot, vismaz 50 gadus iepriekš pieņemtu budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
74. Samāgā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts ja prezidpuncim ir nosperts zirgs vai sabojājies megafons.
75. Oligpalagvēderiem ir tiesības, ģimenes viesību kuplināšanai uzaicināt Palagvēderijas Prezidpunci ar zirgu un megafonu nolasīt arī citus likumus.
76. Palagvēderiem ar sajūsmu, izrādot to pateicības mītiņos vai sniedzot sajūsmas pilnas intervijas presē, jāpieņem jebkuri likumi.
77. Ja Samāga grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad likumņēmējiem par to jāizrāda īpaša sajūsma, sarīkojot Dziesmusvētkus.
78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai likumņēmēju ir tiesība iesniegt Palagvēderijas Prezidpuncim pateicības aploksnes.
79. Pateicības aplokšņu minimālais saturs nedrīkst būt mazāks par vienu minimālo algu.
80. Tautas sajūsmai par pieņemto likumu jāilgst trīs dienas, par steidzamības kārtā pieņemtu vismaz piecas.
81.
(Izslēgts, ieslēgt drīkst ar Oligpalagvēderu atļauju.)
VI nodaļa. Tiesa
82. Par Tiesu Palagvēderijā spriež pēc notiesāto skaita..
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi advokātiem padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Samāga, un viņi ir neapceļami. Tiesnesi pret viņa gribu apcelt var tikai pirmajā aprīlī, vai jebkurš advokāts.
85. Palagvēderijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros rīko piknikus un izklaidē Oligpalagvēderus.
86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai pār tiem palagvēderiem, kurus tiesai nodevuši Oligpalagvēderi.
VII nodaļa. Palagvēderu kontrole
87. Palagvēderu kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, galu slēpšanai ūdenī.
88. Palagvēderu kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, tikai viņi ir apceļami.
VIII nodaļa. Palagvēderu pamattiesības
89. Palagvēderija atzīst un aizsargā palagvēderu pamattiesības, godprātīgi kalpot Oligpalagvēderiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savu vietu.
91. Visi palagvēderi Palagvēderijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet daži vienlīdzīgāki. Vienlīdzīguma pakāpe ir tieši proporcionāla maka biezumam.
92. Ikviens var, bet nedrīkst aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par vainīgu, iekams viņš savu nevainīgumu nav pierādījis tiesas ceļā. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu neapmierinātības izpausmi - klusēt. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību par maksu.
93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā nejaušības likums.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Līdz brīdim, kad savādāk nav lēmuši Oligpalagvēderi.
95. Palagvēderija par attiecīgu samaksu aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret palagvēderu ir atļauta tikai Oligpalagvēderiem. Ikvienu drīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam, ja viņš nezin savu vietu.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences publiskošanu.
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Palagvēderijas teritorijā, patiesībā tādu tiesību nav.
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Palagvēderijas. Ikviens, kas ir nopircis Palagvēderijas pasi, ārpus Palagvēderijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Palagvēderijā nomaksājot nodevas muitniekiem. Palagvēderijas pilsoni var izdot ārvalstīm, apmaiņā pret valūtu.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, atbilstoši samaksāto nodokļu apjomam. Baznīca ir apdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, tikai gadījumos ja to nedzird citi. Cenzūra ir.
101. Ikvienam palagvēderiem ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, ja Oligpalagvēderi viņam to liek.
102. Ikvienam ir pienākums apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, ko izveidojuši Oligpalagvēderi.
103. Palagvēderija aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību, gadījumos kad netiek izmantoti lietussargi un tiek pausta sajūsma par valsts vai atsevišķu Oligpalagvēderu darbību.
104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un nesaņemt nekādu atbildi.
105. Ikvienam Oligpalagvēderam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu drīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.
106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām radniecības vai draudzības pakāpēm ar Oligpalagvēderiem. Piespiedu darbs ir Oligpalagvēderu turības pamats.
107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, pēc Oligpalagvēderu uzskatiem.
108. Strādājošajiem nav tiesības streikot.
109. Ikvienam ir tiesības uz nepietiekamu sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
110. Palagvēderija aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Palagvēderija īpaši atbalsta Oligpalagvēderu pirmās nakts tiesības.
111. Palagvēderija aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu par maksimālu samaksu.
112. Ikvienam ir tiesības uz maksas izglītību Oligpalagvēderiem piederošās izglītības iestādēs. Pamatizglītība, vai vismaz samaksa par to, ir obligāta.
113. Palagvēderijā atzīst tikai tādu zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kas nes peļņu Oligpalagvēderiem.
114. Personām, kuras nav palagvēderi, ir tiesības attīstīt savu spēju strādāt Oligpalagvēderu labā.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot vidē, atbrīvojot viņa līdz šim aizņemto mājokli.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmē var ierobežot jebkādos gadījumos, lai aizsargātu valsts varu, Oligpalagvēderu drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata jāierobežo arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Palagvēderu horoskopi
Kuņģauns
(21.03. - 20.04)
Temperaments un raksturs
Raksturīga nosliece uz pārplītēšanu un nemitīgu kuņģa atvieglošanu. Kuņģauns darīs visu, lai izvairītos no garlaicības, kura rodas nepiepildīta vēdera dēļ. Kuņģauni vairāk jūt caur sava vēdera prizmu. Retajos brīžos, kad viņus nemoka vēdergraizes viņi varbūt izcili augstsirdīgi, viņiem patīk dāvināt, kā arī komandēt viesmīļus. Vīrišķīgs, pilns oriģinālu ideju, kā pieliet purnu, un nerimstošas ziņkāres, par visu jauno kulinārijā. Pionieru un izgudrotāju zīme. Patīk uz sirdsmājiņu iet pa paša iemītu taku, ziņkārība var pārvērsties nekārtībā un nesavaldītā personīgo gāzu palaišanā. Kuņģauna sievietei patīk ar izgāztu kuņģi iet modei pa priekšu, viņa ir ekstravaganta, labprāt pieņem apaļīgas formas. Kuņģauna sievietes un vīrieši ir neprāši un negauši ar dzeršanu un ēšanu saistītās lietās. Tiem piemīt sākotnēja, neiegrožota vēdera izejas enerģija. Rupjš spēks var radīt personību, kura nerēķinās ar citu cilvēku jūtām, ir nepacietīga, dusmojas un trako tiklīdz nonāk vietā, kur trūkst ēdamā un dzeramā. Kuņģauns vēlas apliecināt sevi, taču viņam piemīt atbildības sajūta pret savu vēderu, atsacīšanās spēja no visa, kas traucē labi paēst, un pašdramatizācija brīžos kad vēders prasa savu. Ar kuņģaunu nav vēlams strīdēties par ēdieniem, dzērieniem un to patērēšanas apjomu.
Palagvēderu vēsture
Palagvēdertālieši
Pirmās ziņas par Palegvēdertāliešiem atrodamas jau senajos alu zīmējumos (Skat. alu zīmējumu Alotēkā 6.škirklis 24. palaggrāfs), tur skaidri norādīts, ka tajos laikos dažas neandertāliešu grupas nolēma atdalīties no kopējās sugas un veidot atsevišķu sugu - Palagvēdertālieši.
Tajā laikā galvenais idejiskais šis kustības iedvesmotājs bija Palagkārlis Marksavēders. Izkaļot uz alas sienām savu nemirstīgo darbu Kapitālvēders. Viņa domu turpināja Palagvladimirs iljičsega Vēderļeņins. Pagrīdes alā kaļot nelegālo blogu "Iskraživot". Pēcāk viņš izkala savus galvenos kalumus - Ko darīt palagvēderiem? un Aprīļa Vēdertēzes. Daudzi neanderitālieši studējot šos kalumus un izplatītos akmeņus ar iekaltiem uzsaukumiem (proklovēderācijas) nolēma, ka nu pat ir klāt brīdis palagvēderiem kļūt par atsevišķu sugu. Par starta šāvienu kalpoja Vēderļeņina palaistais Aurorpurkšķis.
No tā brīža palagvēderi izveidoja savu sugu un aizgāja projām no pārējiem spēlēties citās smiltiņās. Izveidoto palagvēderu apmetni nosauca par Palagu Savēderoto Rūcvēderu Savienību (PSRS). No šī brīža tad skaitāma īstā Palagvēderu vēsture.
Palagvēdertāliešu nodalīšanās sīkākos palagos
Nutak, kad palagvēdertālieši bija tā labi sanākuši savā barā atklājās, ka kaučkas ritīgi viss nav. Un tad šie sadomāja, ka laiks to palagvēdertāliešu būšanu mest pie malas. Jātaisās visiem par ritīgiem palagvēderiem. Bet daži no viņiem teica: nekā nebūs, mēs gribam būt prostiņživotovi, un tā bija lielākā daļa. Tad nu nolēma dalīties palagos. izveidojās prostiņživotovi, palagvēderadzes, palagvēderjani, palagvēderas, palagvēderi un vēl visādi pallakvetersi. Pallakvetersi, gan šo lietu apsprieda ilgi un pamatīgi. Taisnības labad jāsaka, ka viņi domā vēl šodien, daži grib būt Somipallakveterlaineni vai Pallakvedersoni. Ka tikai nebūtu Palagbaltvēderi kā palagvēderi un palgvēderas. Tā it ritīgi notikās tās lietas, bet dzīvoja visi kopā. Tostarp, pat starp palagvēderiem radās nopalaggale ar prostiņvēderāniem.
Trakās lietas ar Vēderļeņinu
Lai visas lietiņas labāk saprastu jāzin, kas tamā laikā bij’ noticies vis riņķī. Viens bariņš ar Āfrikas moriem bij’ ieklīdis arī citviet pasaulē, un nopērvēja sev baltus ģīmjus. Pērvētie mori (Homo sapiens), bij’’ varen spundīgi, viņi jau bija paspējuši sadot pa bieti neandertāliešiem. Nepatikās viņiem arī palagvēdertāliešu mēģinājums taisīt savu palagu. Šie visādi pretojās, taisot arī iekš palagvēderu vidus visādu kontru, jeb kā to nosauca prostiņživotovi - vsjakuju ņedobituju svoloč. Vienubrīd, pirms Aurorpurkšķa, Vēderļeņins bija nomucis, gan pie Suomivēderaineniem, gan sēdēja Razļivkuņģī. Nospēries atpakaļ, šamais nospeķoja savu palagu sarkanu, un vicinājās tik ilgi līdz uzrāpās uz bruņvēdermašīnas, un notriecis runu kļuva par lielpalagvēderu vadoni. Notaisījis aurorpurkšķi, Vēderļeņins kļuva par galveno komisārmāgu. Komisārmāgas visāsi centās taisīt palagvēderus laimīgus, celt komuburkšķkuņģismu. Bet citi gribēja biškuc savādāk. Atradās viena no esermāgām, kas jēma mēģināt mušīt nost Vēderļeņinu. Jāteic, ka tas pa pusei izdevās. Nedaudz pagulējis uz gultas, Vēderļeņins beigu beigās izkāra balto palagu. Tādas, lūk, trakas lietas toreiz notikās. Vēlāk no Vēderļeņina uztaisīja mūmijpunci un ielika lielā namā, sauktu par Kuņģuleju. Bet pārējie bija sprukās, skraidīja punčus saķēruši un funktierēdemi, ko nu likt par galveno komisārmāgu.
Tēraudpalagvēderadze
Tad nu radās viens no palagvēderadzēm, saukts par Džugašpalagvēdervili. Bet prostīņživotovi teica, ej takš tu galīgi kuņģabekās, mēs šitādu vārdu nevaram nemaz izteikt. Kāds ta mums tur sanāks galvenais komisārmāga?. A, šis jau ar, ar māgu nebij’ taisīts, izdomāja saukties par Tēraudpalagvēderadzi. Proštiņživotovu valodā - Staļnajaprostiņ. Tad visi teica - o tas i kūll, šitamējo var jemt pa galveno komisārmāgu, šitais būs galīgi ģeldīgs.
Bet Tēraudpalagvēderadze, apsēdies komisārmāgas beņķī, izfunktierēja kā tos, kas sākumā smējās par viņa vārdu, mazliet iznest cauri, jeb pavilkt uz kuņģa. Izdomāja varen smieklīgu joku, jēma vienu baru apšaut un salikt cietumos. Lai būtu vēl smieklīgāk, tos cietumus nosauca par Gumāglagiem. Bet pārējie, bij’ mazliet tērēti un tos jokus nesaprata, un tā nekāda lielā hohma nesanāca. Bij’ jādomā, kas jauns.
Bet, priekš tam (kamēr Vēderļeņins bij ņēmies ar savām lietām), palagbaltvēderi bija pamukuši no kopējā lielpalaga un sataisījuši atsevišķus mazus paladziņus. Šie tur iedomājās no sevis nez kādus kuņģus un sāka tēlot pērvētos morus (Homo sapiens). Piemēram, pie palagvēderiem, viens vecais, vārdā Ķuņģmanis, pat sevi bij’ nosaucis par Vadoņvēderu, un patriecis pa mājām visus Samāgas deputātus.
To pamanījis Tēraudpalagvēderadze manāmi sarosījās, te atkal var sanākt viens jocīgs gabals, šis nodomāja. Tolaik, kā reiz, pie pērvētajiem moriem, viens onkuliņš, saukts - Hitlerpērvmoris, bij’ nodomājis taisīt dūšīgu izvillošanos. Pārējie pērvētie mori drausmīgi sabijušies trīcēja kā galerti. Tas Tēraudpalagvēderadzi visnotaļ iepriecināja, jo pavērās iespēja netraucēti izspēlēt kārtējo jociņu. Pasauca viņš Āmarkuņģi (prostiņživotovu mēlē - Molotživotovs), lai tas ar Hitlerpērvmora denčuku Rībentropmori sarunā rebas. Norāva šie savā starpā paktpurkšķi ar slepeno piepurkšķi, kas kamējam un par cik pienākās.
Un tad, vienā rītā, Tēraudpalagvēderadze nosūtīja Kunņģmanim vēstuli. Sak, tā un tā, kā ta iet, kuņģis nesāp?, tārpi nav vēderā savairojušies?, un beigās tā starp citu - šālē, ka tu vēderdilēs, Kuņģmaņ onkul. Ja nē, mēs tav' kuņģi kā palagu izkārs vējā lai žūst. Mums priekš tād's darīšanas, kā reiz, aizķērušies kāpurpēžu tankkuņģi un pa sliedēm ar švunku skrejoši māgvilcieni. Kuņģmans, nu neko darīt, saka visiem palagvēderiem palieciet jūs katrs ar savu māgu es palikšu ar savējo, bet kam gastrīts lai šālē pupās.
Pēcāk pazvana Tēraudpalagvēderadzem, lai šis tik laiž, uz tējas laiku, ar saviem tankkuņģiem un māgvilcieniem šurp. Tēraudpalagvēderadze, lai joks sanāktu omulīgāks, pa to laiku jau sarunājis Kirhenšteičūlu, lai tik šis tagad visiem saka, ka esot pats lielākais palagvēders. Kirhenšteičūla, tāds pabailīgs, vēl pajem Lāčkuņģi un Upīšmāgu talkā laiž tik prom uz Životkremli pie Tēraudpalagvēderadzes. Noiet pie paša un saka, tā un tā, kā ta iet, kuņģis neburkšķ?, un beigās, mums palagvēderiem apnicis, ka mums tāds mazs paladziņš, un tā un tā, un pavisam beigās, ņem tak un pietrāklē pie sava lielā klāt. Sacīts darīts otrā rītā jau piešuj ar un beigta balle.
2. Pasaules kuņģu burkšķēšana
Bet Tēraudpalagvēderadzem un Hitlerpērvmorim bij sakāpusi kuņģa sula galvā un šie sagāja māgos. Un sākās kuņģu burkšķēšana. Jēmās jau šie pamatīgi vēl citi ar tur piedalījās, i Kuņgvelts, i Čerčpuncils, i četri tankuņģisti un vēdersuns, i vēl visādi jefiņi. Labi, ka Tēraudpalagvēderadze bij iesūtījis, pie Hitlerpērvmora savējo Štirlicpuzlu. Tas, tad ar tur visus aptamborēja tā, ka Hitlerpērvmoris beigās aplējās ar kuņģa sulu un sadedzinājās. Kuņģu burkšķēšana gandrīz jau beidzās vienīgi amerpērvmori vēl izmanījās jappērvmoriem uzmest kodolpunci. Tas gan bij viens skādīgs gabals. Tāds puncis iet pa gaisu ar ellīgu štīmi, nu vispār tur ir jābūt klāt. Bet nekas, tagad akal visi draudzīgi, izliekas, ka nekas nav bijis. Sanāca pēc lielās burkšķēšanas kopā un nosprieda, kur turpmāk dzīvos pārvētie mori (Homo sapiens) un kur palagvēderi. Tēreudpelagvēderadze pat apraudājās, ka viņam ticis tik makten liels palags. Jēma vēl pērvētiem moriem un uzdāvināja pa cērmes ordenim un pats sevi nosauca par ģenerālkuņģimusu. Bet klusībā jau bij izlēmis, ka no vienas palaga daļas šūdinās bleķa priekškaru.
Palagvēderi kosmosā
Dzīvoja visi kādu laiciņu tā neko. Tēraudpalagvēderadze kādā baltā dienā izlaida pēdējo purkšķi. Viņa vietā, par lielo veci kļuva Palagkrauķšķvēders (Prostiņhruščživotovs). Pērvētie mori ar palagvēderiem ar bij viens uz otru sapīkuši. Daži pat to nosauca par auksto kuņģu burķšķēšanu. Bet citādi jau nekas, palagvēderi bija pat laimīgi, palagi pietika, ja ne visiem, tad tomēr kādam iznāca, vēderi rūca ritmiski, septiņgades ritmā.
Vienīgi Palagkraukšķvēders staigāja tāds domīgs, kukurūzas plāns nepildījās, līdz Karību vēdergraizēm tāds laiciņš vēl bij jāgaida, darīt ta nav ko. Tā nu izdomāja, ka nebūtu nemaz par skādi, piebāzt kādu māgu ar palagvēderiem un uzpērt šos kosmosā. Kas zin, varbūt šie no augšas ko jancīgu ierauga. Satiek šis vienu dienu, tirgū pēc kukurūzas klimpām stāvot, Palagārinu. Sak tā un tā, kāds ta laiciņš padevies?, kā ta lentstārps aug?, un beigās tā garāmejot ,sak, lien ta, ka tu māgā, es tev grib uzpērt kosmosā. Palagārins ar nebij pērnais sak,- tā un tā, sak lentstārps aug griezdamies, bet par to kosmosu, tur takš nav ko elpot, ar parasto māgu tur centros netiks. Vajagot, takš sarunāt ar Koroļkuņģovu, lai tas uztaisa kosmomāgu, ta gan šis, ar drošu aizkuņģa dziedzeri, gatavs pērties pa gaisu. Sacīts darīts, vienā jaukā dienā spērās a tur augšā. Vī dieniņ, kas nu bij pa jokiem. Pērvētie mori brīnās acis pārgriezuši, palagvēderi plivinās pa kosmosu, a mēs aukstāk pa pēcpusi uzlēkt nevaram. Saskrej visi pērvēto moru gudrīši kopā, ņēmās domāt, jo tas takš viņiem nāvīgi kantes rīvē. Nobijās ne pa knapo, ka nepaliek pavisam kantaini. Sadomāja šie beigās uz Mēnesi dabrauk. Un ko domājies, ko nē vienā jaukā dienā šie ņemās pa Mēnesi, ka bruzd vien. Saķibinā karogus, uzrauj golfu, nu prīmā.
Palagraukšķvēders, pa naktīm gulēt vairs nevar, te palags grauž, te vēderā spiež. Baigās izdomā, ka jālaiž kādu palagvēderu uz Sauli. Palagvēderu gudrīši tik nogroza galvas un beigās sak', davai labāk uztaisām tādu bleķa vēderu un laižam turpat uz Mēnesi. Saspļauj visi saujās, klapē un zāģē trīs dienas un trīs naktis, līdz bleķa vēders gatavs. Nosauca to bleķa vēderu toreiz par Lunohodu. Sanācis bij tīri neko. Kvalitātes zīmi lai priekšā pieskrūvēja. Ja kāds pērvētais moris ierauga, lai zin, ka joki mazi, un pie reizes arī kur vēži ziemo. Tā lūk toreiz gāja.
Pārgremošanās
Pēc tam vēl visādi gāja. Kurš ta visu to var atminēties? Palagkraukšķvēderu patrieca ratā. Ielika vietā Leonīdpalagu Brežņevpunci. Tas gan bij jancīgs vīrelis, patikās tam medāļi. Nu beigās jau visu māgu ar zvaigznēm bij apkāris tā, ka ne ritīgi parunāt, ne privāto gāzi palaist. Visbeidzot, tā i kārtīgi nepapirdis, kādā rītā nepamodās.
Ta gan fifīgi laiki iestājās. Ģenerālpuzlas krita viens pēc otra kā līmi saostījušies. Toreiz neviens īsti nesaprata, kas kurā brīdī par ģenerālpuzlu ielikts, ko tur baltās čībiņās norok. Nu lāpstas tolaik bij nāvīgs deficīts, parastiem palagvēderiem, lai savus, tai saulē aizgājušos, radus apraktu bij jāstāv rindā, līdz visus ģenerālpuzlas noraks, ta tik varēja pie lāpstas tikt. Un noraka ar, mīlīt, toreiz, ne pa knapu tos ģenerālpuzlas, veseliem baķiem.
A ta pēkšņi šluss, ielika vienu jaunāku - Gorbačpleķvēderu. Tam bij uz vēdera tāds ērmīgs pleķis. Bet šim ta kas, šis tik laiž vaļā runas, sak tā un tā, sak ritīgi kaučkas nav, sak, ko ta jūs palagvēderi sīvo sākuši pa daudz tērēt, un vēl kaut ko, un beigās sak, davai taisām pārgremošanos. A palagvēderi klausās un sak, tā un tā, pa to dzeršan labāk nemaz muti nedzesē, mauc tik vaļā to pārgremošanos, un jo ātrāk jo labāk, lai var vakarā kādu mēriņu uz to joku pārkost. A šis mauc ar vaļā, ka maz neparādījās. Te visi atcerējās, ka ir tak palagvēderani, prostiņživotovi, palagvēderas un citādīgi visādi čukotkopalagvēderi. Sākās visādīgi cunduri, Gorbačpleķvēderam pleķis vien atkārās.
Vēdermoda
Un tā nu, mīļo pistolīt, visi sagribēja lielo palagu mazos nodalīt, kur tik pa provi, palagvēderjani var saimniekot. Tai vietiņā, kur palagvēderi tā nedaudz vairāk mitinājās, ar viens bars kopā sačupojās. Sagājās toreizīt tamā vietā visādi skunstnieki, bilžu mālderi, skribenti un vēl visādi uz to vīzi. Nu tik davai runās, nu tik davai darīs. Cits ar sit pillīgi a dūri pa galdu un tik saka, riktējamies uz vēdermodu. Tajs dienās tik ap to ar visi jēmās, i pie bodes alu dzerot, i a radiem kopā mēslus uz lauka vedot. To tik vien visur varēj dzirdēt, vēdermoda tā un vēdermoda šitā.
Nu bij toreiz ar viens žipčiks, vārdā Rubkuņģiks, tas, akaliņās, bij pretim, sak: kād tur vēdermod, tup tik visi pie ratiem. Ja jūs pļurdukvēderi šitādas štelles riktēs, es pasauks veselu baru ar prostiņživotoviem, lai tie jums zem visām mājām sarok caurumus tā kā zarnas. Tur vēl ielaidīs iekšā metrolenteni, un ta jūs beigās visi tais caurumos sabirs iekšā. Bet pa to laiku, prostiņživotovi staigās pa augšu smērēs jūsu sviestu uz maizēm, ritīgi biezā kārtā, un grūdīs kuņģos jūsu desu blāķiem vien. Tie, kas bij par to vēdermodu, akal saka, šie jau tā mūs sviest a desām norijušies, ka ačels vien tik spīd, nevar saprast, ni kur vēders sakās ni kur beidzās.
Un ta viss tik tā ritīgī gāja vaļā. Vienubrīd visi palagvēderi kopā ar palagvederas un pallakvetersiem sadevās rokās. Sākumā bij štuks dancot līnijdejas, bet nebij kas iesāk un ta visi padziedāj dziesmiņas un gāj mājās. Otrā rītā visi pērvētie mori saka: vāāuv, vāāuv, tas tik bij viens varens gabals, šitā mēs vēl nebijām redzējuši, saka. Un ta, lika tam Gorbačpleķvēderam laist a tos palagbaltvēderus vaļā.
Tik fiksi jau tās lietiņas nenotika, vēl vajadzēja palagvēderiem vienā janvārī uz ielām Jāņus svinēt, i visādi citādi darīties. Līdz beigās Gorbačpleķvēders apvainojās, pateic, lai visi vāķās kur grib, nolaida no masta sarkano palagu, saritināja, pasita padusē un gāja mājās pieņemt vannu un iedzert kapiju.
Latpalags
Bet palagvēderi pa to laiku a jau vairs nebij pērnie. Kad tā vēdermoda sākās, šie jau ar bij sākuš pa stūrim, sapulcēm un avīzēm purkšķināt, ka visas štelles turpmāk ģeldētu savādāk izriktēt. Bij sadibinājuši Tautisko auseklīškuņģu fronti un vēl visādīgs Nacionālo kuņģu, vidi sargājošo māgu un citādīgs pulciņs ku čupoties. frontē bij Ieriktējuši tādu Jāņkuņgu Daini par galveno un piestellējuši vēl palīgos tādu Godvēderu Ivaru. Bet bij vēl viens, starp tiem kam gauži pie dūšas gāja Gorbačpleķvēders, tāds ar makten safrizētām vēderspalvām. Pārējiem palagvēderiem nu gauži šis bij iepaticies. Visi tik sastājās bariņos un sauc vī un žē - Kuprmāgu Toļiks jājem bariņā. Pajēm ar a ko?, tā nu šie trijatā sāk pār Latpalagu valdīt. Kādā brīdī no lielā palaga attrāklēj latpalgu nost. Žipčiku Rubkuņģiku, lai iespundēj centrāltutušķā, lai purkšķinās pa turieni un šamajiem miers mājā. Likās nu gan štelles ritīg' pa kruto notiksies. Bet kas to dev'.
Tie kas bij līdz tam klusi pa siltumnīca logiem lūrējuši ar bailīgi ierautiem kuņģīšiem, ka tikās šos palagvēderovi pie punča ņepaņem, tagadiņās met to tulpju biznesu pie malas. Braši klapējot pie punčiem jemās visiem stāst', ka īstie vēdermodinātāji un Latpalaga attrāklētāji no lielpalaga ir bijuši viņi. Palagvederiem ačels spīd, kā runčiem pavasarī, vī mīlīt, ku mēs bij tik dum, kā mēs nebij' sav's varoņ's ātrāk pamanījuši. Nu tik jemās balsot to Palagšķēli pa galveno ģēlu bīdītāju, lai tak ceļ tos pārējos palagvēderus ar pie tās tulpīšaudzētāj siles, lai šie ar var noēsties, ka kuņģi spīd.
Bet ku ta nu šitais, šitais jau pie sils nevien i netaisās laist klāt, grāb tik, ka nag jau sāk iet nost. A citiem pasak, lai pletē biks' un rīvā balt's zobs. Un kad puslidz jau krejums nosmelts šis pielaiž vien taukain kunģmūl a pie teikšans, lai tikam pats rām gar' var vis sagrāpstīto andelēt pērvmoriem nost.
Taukainkuņgmūls - Vēderkalvits, tikams murā kā krejum salacies runcs, nu gan treknie gadi klāt, nu mēs i sastājušies a visas Eiropas pērvētiem moriem vienā cunftē, šie mums a lāpstām naud pa visiem logiem un durēm bērs iekšā. Nu var murrāt tie kas savilkuš pills tarbs, a kas nav paspējs, lai aizjemās no pērvmoru bankpuņčiem, a to gan jau atdos, gan jau naud beigās vispār cūkām baros, jo nebūs ku likt.Ta vēl, ku bijs ku, ne viens Kuņģšlosers ar buldozeriem atbrauc, satais' iekš visām sādžām lidlauks, lai palagvēderi pļukājās pa gaisiem vien. Uzsauc tik gāzi grīdā un rullē pa valdībām, domēm un citātādīgākām vietām a visiem šoferdēliem, ka put vien un maz neliekās.
Pamanījis ka šitādīgi jau gan pa smuko var darīties, viens palagvēders no Marsa ar uzcērt savu partiju un nosauc "Jauno māgu laiki". Vienā jaukā dienā jem un izlaužās pie šprices, bet saskatījies no Kuņģslosera vairāk tik a helikopteriem vizinās, līdz beigās pārējie šim dūcīti mugurā iedur un tiek no šamējā vaļā, sak lai labēk bildes mālē, ko pie sienāk likt, bet lai negrābstās gar krāniem, kad dampis labi iet.
Bet nu beigās vis galīg sait mencās. Atskrej pērvētie mori no visādām vietām īpaši no Sterpkuņģiskā cērmīšu fonda un sak: nu jums gan ir truba, bet pa lab stikšan un smukiem procentiem mēs jums iemācīs, kā pareizi dzīvot. Šiem milzīg iepatīkās Dokuņgkovskis, jo pretim nerunā, dar ko liek un vienmēr stāv pie ratiem.
Bet plagvēderim to tik vien vajag, akal viens viens glābējs radies nu tik balso šo gan tā gan šitā, kas pa to ka naudiņš nav un nebūs, ka tik pērvētiem moriem pa prātam var izlocīties. Nu vo kā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)