Palagvēderi vāķī parakstus

• Nu jau kādu laiciņu visi palagvēderi jemās ap parakstu vāķišanu. Daži pat uz šo brīdi pārtraukuši kūlas svilināšanu, lai tikams ar to vāķišanu vien varētu pērties.
• Viens vecvēders, ko pēdējā laikā pa ārodbiedrības līniju sākuši bīdīt uz augšu, sajuta ka tā rāpšanās pa karjēras trepelēm kļust maķenīt priekš šamējā apetītes pa lēnu. Izdomāja, vajag palagvēderu satversmi pērgrozīt. Noskrēja pie vēl viena vecvēdera, kas savlaik ap tiesām bij pēries, sak, davaj uzcep man tos grozijumus uz fiks un fertiš. Lai es var ar parakst vāķīšanu sākt jemties, ta var gadīties, ka citiem palagvēderiem, es tik gaužām iepatikšos, ka nākošā Samāgā iekšā kā smērēts. I kas zi vēl augstāk, pat par superintendentu var mērķēt. Labs i, otrais vecvēders uztais a tos grozijums. A pa to šķirbu, dižpelegvēderi a priecīg rīvē roķels, kā rādās būs labais štuks. Ta varēs tos samāgas deputātus galīg īsā striķelī pajemt, sak ja jūs vecīš mums nebučās kājs un roks no pirmdiens līdz svētdienai, mēs mudīg liks palagvēderiem paraksts akaliņās savākt, lai jūs a liel šum padzen kā nabags no šeņķ. Ta jūs mums redzēs, ku pīls un visādīg citād bambāļ ziemo. Nu ta bij maisam gals vaļum, un vis noskrej rakstīties, ka tint jau sāk aptrūkties valstē. Savac a vis untlīg, nu tik vēl pārskaitīs un piepravīs un būs, kā teikt, viss ripā.
• Akaliņās cits vecvēders, ko savā laikā bij pa gaisa maisīšanu no vienas partijs patriekuši, zils no skaudībs skatās un tik sak,- mī un žē, mī un žē. Tā parakst vāķīšān viens elīg labais gabals sanāk, tur i kur uzpeldēt uz virss, kā nierei taukos, lai citi dabū tevi aplūkot, un tādā vīzē, ceļš uz samāgu sanāk, ja ne gluži rozēm, ta jau nu neļķēm vismaz kaisīts. Nevarēj šis vairāks nakts nemaziņ tā ritīgi pagulēt, domā tā un domā šitā, pa ko tos paraksts vāķit. Va lai būt platāk ceļ ,va maiz lētāk, lai Hamelion rotaļs pārtrauc pa teliķ rādīt, vai akaliņas lai plastmas kulīts vair veikalos nedo. Tā varbūt nebūt kād pārs mēnešs kārtīg gulēt dabojs, ja pie šī velviens vecvēdrs nebūt atskrējs, šis bij priekštam pa ārlietām par ellīgu gudro izteisījies. Nu varēj abi divi, savs galviņs kopā salikt, un izdomāj ar. Jems pensijas pa ritīgo lielākas uztaisīt. Pa to gan, visi skries rakstīties, ka ceļi putēs vien. Šie abi jau tinti priekš parakstīšanās, no Ķinas pa lēto sapirkuši, piecs dzelzceļ mucs jau pie Zilups manītas, un sak, ka nākot vēl. Tā nu akaliņas visi tik rakstās un rakstās. Ka zi ka papīrs a neaptrūkstās. Tā lūk tagadiņ palegvēdieri vismaz rakstīt prasmi atkārtos. Toties citi varēs baltos zirgos uz Eiropalamentu jāt, vēderus sildīt. Bet pensiju lietas jau vēlāk varēs akal savādāk izgrozīt, lai būtu pēcāk, pēc gadiem, par ko parakstus vāķīt, kad vēlēšanas nāks tuvāk. Tāds i pēdējās ziņs pēc PalgTASS.